Krievijas iebrukuma Ukrainā trešajā gadā Uldis Mierkalns, diktējot noteikumus Zemkopības ministram Armandam Krauzem, turpina izzagt Latvijas valsts mežus (LVM). Šogad tie ir 6 miljoni Euro, un arī nākamgad paredzēti 6 miljoni Euro. Tas samazina uzņēmumu peļņu un, attiecīgi, dividendes, kuras plānots maksāt budžetā 90% apjomā no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Ministru Kabinets šīs zādzības pieļauj, lai Mierkalns varētu nopirkt jaunus Maybach, Porsche un upurē valsts aizsardzību un veselības aprūpi. To palīdz nodrošināt Krauzes LVM ielikta uzticības persona ar saitēm Krievijā – personāžs vārdā Valdis Lūks un advokāts Edijs Vaznis. 

Uldim Mierkalnam nebija gana ar 2023. gadā Ministru Kabineta sēdē nolemto, kurā valdība iespējoja LVM nelikumīgi koriģēt uz leju atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu nosolīto cenu 2. šķiras skujkoku zāģmateriāliem, radot LVM zaudējumus 30 miljonu Euro apmērā. Lai arī tika izsistas atlaides, finanšu situācija PATA grupas uzņēmumos joprojām neļāva veidot labas attiecības ar finanšu sektoru, kurš turpina atteikt kredītlīnijas un vajadzēja izspiest valsts dotācijas arī šogad un nākamgad.Tālab viņš uzstāja, ka cena jāsamazina vēl diviem PATA grupas uzņēmumu ilgtermiņa mežīstrādes līgumiem. Šajā gadījumā Ministru Kabinets netika aicināts glābt labi ēdušas nozares pusbankrotējušu pārstāvi. To izdarīja Zemkopības ministrija pati.

Mierkalns izmantoja savas sviras uz Zemkopības ministru un tas tālāk, pārkāpdams labas pārvaldības principus, spieda uz Zemkopības ministrijas ierēdņiem (valsts sekretārs, ka kapitāla daļu turējājs) un tālāk uz LVM padomi un valdi. Šoreiz aprakstītajā gadījumā “PATA” grupas uzņēmumiem zāģbaļķu cenu samazināja ar Zemkopības ministrijas piekrišanu.

Lai no LVM panāktu vēl vienu pretimnākšanu, Mierkalns uzprasījās uz ekskluzīvu tikšanos Zemkopības ministrijā šī gada 5. martā. Tikšanās dalībnieku sastāvs liktu notrīsēt jebkuram korporatīvās pārvaldības pārzinātājam. Viens nekaunīgs priviliģēts polituzņēmējs un nevis nozare tikās ar ministru, ZM ierēdņiem un LVM valdi un padomi. Politiķis, ierēdņi un valsts uzņēmums bez aiztures tikās ar cilvēku, kura, biznesa labklājība ir atkarīga no klātesošo personu kolektīvajiem administratīvajiem lēmumiem.

Te ir pieejams 5. marta sēdes protokols, kas ir rakstīts bezjēdzīgajā un sapiņķerētajā ierēdņu valodā, kuras mērķis ir ieslēpt atļauju izpildīt nelikumīgus lēmumus, bet vērotājam no malas paliek tehniska un nesaprotama. 

Visa sapulce noritēja kā Mierkalna diktāts ministram un pārējiem klātesošajiem.

Protokolā neparādās sapulces emocionāla noskaņa, taču klātesošie zina teikt, ka Mierkalns nekautrējās uzbļaut LVM pārstāvjiem, ka tie neprotās glābt viņa grūstošo impēriju un nenomet resursu cenas vēl zemāk. Mierkalna ieskatā LVM nepildot Ministru Kabineta 2023. gada decembra lēmumu un to sabotējot. 

Taču ir viena nianse (kura nemaz nav nianse)! Vispār nav nekāda saistība starp Mierkalna konkrēto spiedošo finansiālo vajadzību, izrietoši, prasību koriģēt viņa IML uz leju  ar agrākajiem MK lēmumiem, kuri paredzēja izsoļu rezultātu korekciju uz leju. 

LVM pratās izkalpoties

Ezītis ir lepns putns, neiespersi, nelidos! Mierkalns iespēra Krauzem, tas LVM un LVM lidoja. Nepagāja ne piecas dienas un 10. martā tika sasaukta akcionāru sapulce, kurā citu jautājumu vidū tika izskatīts arī jautājums par MK 25.06.2024. gada sēdes protokollēmuma (24-TA-1230) (tas pats, kurš atļāva izsolē nosolīto 2. šķiras skujukoku zāģbaļķu cenu indeksāciju uz leju ilgāka termiņa līgumos) izpildes noslēgšanu. Šī jautājuma ietvaros notika mēģinājums atrast veidu, kā nenosaucot vārdā uzņēmumu PATA grupa, piešķirt tai jaunas atlaides arī cita mehānisma ietvaros. Protokolu skatīt te. Dokuments gan nepārnes nožēlojamo un samocīto atmosfēru akcionāru sapulcē, kurā klātesošie ļoti labi saprata notiekošā nelikumību un absurdu.

Lai samazinātu savu atbildību par lēmumu, akcionārs pārtrauca sapulci un pieprasīja LVM valdi iesniegt skaidrojumu par ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides rezultātā noslēgto piegādes līgumu cenošanas principiem no 01.01.2025. un ekonomisko aprēķinu vairāku scenāriju gadījumā.

Skaidrojums tika sagatavots. Skatīt to te. To parakstīja LVM valdes loceklis Jānis Krūmiņš un tur jau atklāti un neslēpti parādās, kuram šis ziņojums gatavots. Tiesa, valoda atkal ir ierēdnieciski tehniska un jēgu slēpjoša. Tekstu lasot gan nepamet sajūta, ka LVM pārstāvis mēģina “atrast taisnību” PATA grupas interesēs, nevis aiztāv mums visiem piederošu kapitālsabiedrību, kura tam maksā algu un, par kuras interesēm kā krietnam un rūpīgam saimniekam, tam būtu jādomā. Jāņa Krūmiņa gatavotais dokuments “nosacīti legalizē”(bet tik un tā ir nelikumīgs) iemeslu, kāpēc PATA grupai kubikmetra zāģmateriālu cena ir jāsamazina no 112.03 Eur uz 96.18 Eur IML ietvaros. Būtiska piezīme ir, ka brīvā tirgus cena kubikmetram pat ir augstāka par 112.03 Eur. PATA grupas uzņēmumu kopējais ieguvums šī un nākamā gada ietvaros ir 12.3 miljonu Eur apmērā. Ipaši skandalozi, ka tur teiktais attiecās arī uz PATA Jēkabpils, bet tam pieskarsimies mazliet zemāk.

Saņemot skaidrojumu, atsākot akcionāru sapulci LVM nelikumīgi “legalizēja” PATA grupas ieguvumu un radīja LVM un tās akcionāriem – visiem mums – Latvijas iedzīvotājiem tiešus zaudējums! Tātad kopā atmaskotie LVM zaudējumi no atklātajām shēmam šajos gados ir 42.3 milj. Eur apmērā. 

Krimināltiesību advokāta komentārs

Pētījuma autori palūdza zināmām krimināltiesību advokātam izvērtēt pieejamos dokumentus un lūk, lasītāju uzmanībai speciālista populārs atzinums:

Zemkopības ministrijas vadība, būdama informēta par Latvijas valsts mežu negatīvo slēdzienu, uz sagrozītas informācijas pamata panāca atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēm atbilstošu, viņiem nepienākošos atbalsta sniegšanu laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz šim brīdim, kā rezultātā no valsts budžeta tika izšķērdēti vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Zemkopības ministrijas amatpersonas, darbojoties pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Komercdarbības atbalsta kontroles likumā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajam, 2023. gada decembrī nodeva Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, kurā bez objektīva pamata tika paredzēts atsevišķajiem kokrūpniecības uzņēmumiem noteikt atlaides iepriekš noslēgtajos ilgākā termiņa (3 gadi) līgumos, saskaņā ar kuriem komersanti veica Latvijas valsts mežiem samaksu par 2. šķiras skujkoku zāģbaļķu piegādēm. Piešķirot šādas nepamatotas atlaides, Latvijas valsts ir atteikusies no vairāk nekā 30 miljoniem Euro.

Ar minētajām darbībām Zemkopības ministrijas amatpersonas ne tikai sniedza nelikumīgu valsts atbalstu un izšķērdējušas valsts līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, bet arī radīja perttiesiskas priekšrocības atsevišķiem komersantiem, izkropļojot konkurenci kokrūpniecības jomā.

• Par valsts naudas līdzekļu izšķērdēšanu kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā, par ko noteikts sods līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz desmit gadiem.

• Par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, Krimināllikuma 318. panta trešā daļa noteic atbildību līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz pieciem gadiem.

Lakijs vai padomnieks bez pielaides

Lai sekotu līdzi notikumiem LVM, Armands Krauze uzspiedis LVM Padomes priekšēdētājai Zanei Driņķei savu kurmi, kādu Valdi Lūku (iesauka Lakijs), kurš ticis pie Padomes priekšsēdētājas padomnieka amata. Ar Krauzes rīkojumu kurmis Lūks, persona bez pielaides valsts noslēpumam, piedalās sapulcēs, vai iekļauts saziņas aplikāciju čatos, kuru paredzēti tikai dalībniekiem ar pielaidēm.

Noziedzīgo nolaidību paspilgtina fakts, ka Valdis Lūks biežs viesis Krievijā, un vēl 2023. gadā, kad Krievija jau gadu iebrukusi Ukrainā, pārpublicē Facebook savu agrāka gada bildi no vizītes Pēterburgas ar ierakstu “from Russia with love”. Ir arī cita bilde no Pēterburgas ar parakstu gorod geroi kirilicā. Atrodamas arī daudz memes krievu valodā. Taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav neviena Ukrainai simpatizējoša ieraksta. Šādu cilvēku savu uzdevumu īstenošanai izmanto Armands Krauze.

Kronbergu uz VK ieteica Edijs Vaznis

Savukārt, Valsts Kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs ieguvis iesauku teflona Raivis. Šī iesauka radusies pateicoties tam, ka bijis dalībnieks virknē noziegumu, bet pret viņu, atšķirībā no Jāņa Citskovska, nav ierosināta neviena disciplinārlieta. Zemkopības ministrijas elektroauto uzlādes staciju afēra, LVM akcionāru sapulces lēmumi, kuri radīja zaudējumus 30 milj. Euro apmērā un citi piemēri ir Kronberga sarakstā.

Teflona Raivis bez konkursa nokļuva Valsts Kancelejas vadītāja amatā ar tiešu Ministru Prezidentes Evikas Siliņas atbalstu. Savukārt, Kronberga ieteicējs ir kāds netīro darījumu kārtotājs, advokāts Edijs Vaznis. 

Vaznis bija Zemkopības ministra Gerharda padomnieks. Gerharda laikā ilgtermiņa mežistrādes līgumi (IML) kārtējo reizi 2022. Gada janvārī tika pagarināti uz 5 gadiem, lai gan visa mežistrādes nozare bija pret šiem īpašajiem līgumiem uz izdevīgākiem kā tirgus cena noteikumiem. Pagarināšana kārtējo reizi tika noslepenota. 

Zīmīgi, ka tikai PATA Saldus bija noslēgts IML, bet PATA Jekabpils nekad nav bijusi IML “turētāja” un juridiski šķiet neiespējami rīkot sarunu procedūru ar uzņēmumu, kam nav pat kur pieķerties. Veidu kā no nulles uz līdzenas vietas “uzzīmēt” pilnīgi jaunu IML pārveides līgumu ar apjomu 150 tukst. kubikmetru zāģbaļķu gadā, respektīvi, apzagt valsti vēl nekaunīgāk, izdomāja advokātu birojs, kurā darbojas Edijs Vaznis kopā ar to pašu bēdīgi slaveno teflona Raivi. Kopā vecais un no jauna izgudrotais IML PATA grupai ik gadu dod 382 tukst. kubikmetrus zāģbaļķu. Mežkopības nozares ekosistēmā visi iesaistītie zina, ka IML ir pagātnes palieka, kas LVM ir neizdevīga un tos mēģina izbeigt. Arī to pārjaunošana ir diskutabla, bet no jauna radīšana ir vispār pretim jebkurai valsts interešu loģikai un ir noziegums. Zemkopības ministrs Krauze arī ir pazīstams ar ar Ediju Vazni.

Mierkalni, Krauzes, Važņi un citu zagļi šogad te un tagad, taupības apstākļos, laikā, kad nepieciešami ieguldījumi valsts aizsardzībā un veselības aprūpē, turpina apzagt Latvijas valsti! Politiķu vaimanas par naudas neesamību un birokrātijas samazināšanu ir liekulība.

---

Latvijas Valsts meži (LVM) ilgstoši bijuši izlaupīšanas objekts to interesēs, kuri zina kā iedarboties uz LVM vadību. Šajā materiālā aprakstīsim vecu krāpšanas shēmu – ilgtermiņa mežisstrādes līgumus (IML). Tie pie vērtīgiem resursiem ļauj tikt lētāk nekā tad, ja būtu jāpiedalās godīgā caurskatāmā izsolē, kā to dara citi nozares uzņēmumi. Šos Konkurences likuma pārkāpumus vēstulē LVM un Zemkopības ministrijai ir aprakstījusi Konkurences Padome (KP). KP arī aicinājusi LVM un ZM kopīgi sagatavot plānu, lai novērstu vēstulē norādīto konkurences tiesību problemātiku. Agrāk uz to vērsusi uzmanību arī prokuratūra. Taču ministrs Armands Krauze ir dziļi polituzņēmēja Mierkalna kabatā un izvairās.

IML shēmas dalībnieki vien laikā no 2020. līdz 2024. gadam bez konkurences un uz īpašiem noteikumiem tikuši pie apaļajiem kokmateriāliem vairāk kā 202 miljonu Euro vērtībā. IML shēmu līderis ir polituzņēmējs Uldis Mierkalns (PATA grupa).

Rodās jautājums – vai PATA grupa kā galvenais IML shēmu izmantotājs spētu nodrošināt elementāru rentabilitāti vai pelnītspēju, ja tai nebūtu regulāri piešķirta visu mūsu Latvijas iedzīvotāju nauda atlaižu veidā.

IML tikai ieviesti īsi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un kopš tā brīža regulāri tikuši atjaunoti un pārveidoti. Mehānisma izveidošanas brīdī to mērķis bija atbalstīt komerciālos uzņēmumus to attīstības sākumā, lai tie ieguldītu nopietnākā ražošanā, bet vēlāk šie līgumi tika regulāri atjaunoti bez jebkādas kontroles par to atbilstību cēlajam mērķim. Lai arī bija atsauces uz augstu pievienoto vērtību un atbilstību “Latvijas Bioekenomikas stratēģijai 2030”, tās tautas valodā runājot bija pupu mizas – neviens nepārbaudīja arī ieguldījumu esamību. Ja tas būtu darīts, tad atklātos visiem tāpat zināmais – tikai retais IML stipendiāts uzstādījis k-ko vairāk par videjas sarežģītības gateri, kurā zāģbalķi pārtop dēļos. 

Tātad top zemas pievienotās vērtības produkts, kurš ir rentabls galvenokārt tad, kad tirgū ir liels pieprasījums vai arī, ja esi ticis pie izejvielas zem tirgus vērtības. Lēto izejvielu pieejamība uzsēdināja uzņēmumus uz IML kā uz adatas, tie vēlējās tos pārjaunot/pārveidot vēl un vēl, jo tas ir vienkāršāk nekā ieguldīt augstākā pievienotā vērtībā, jo tad pastāv riski un ja nu neizdodās? Tad jau drošāk ir atrast veidu, kā ieinteresēt LVM vadību rīkoties pretēji LVM interesēm un atdot mežu pa lēto un sēdēt uz sabiedrības dotētas adatas mūžīgi.

Valsts pretimnākšanas saņēmēji ar labu neatdarīja

IML vēsture sniedzās pirms LVM izveides un to saņēmējiem bija arī pienākumi veikt mežsaimnieciskos darbus. Tomēr dibinot LVM un nododot tās uzdevumā valsts mežu apsaimniekošanu un uzturēšanu, zuda IML partneru veikt ieguldījumus IML teritorijas uzturēšanā un attīstībā jēga. Un neviens saņēmējs arī neko nedarīja! Lai arī bez jēgas, IML palika un viegla nauda uz visu iedzīvotāju rēķina turpināja birt priviliģētu polituzņēmēju kabatās.

Šī vecā bet joprojām dzīvotspējīgā shēma un izrietoši Konkurences likuma (KL) parkāpumi ir aprakstīti ievadā minētajā Konkurences Padomes (KP) š.g. 10. jūnija vēstulē akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrijai. (skat. 1. vēstuli) Vēstulē uzskaitīti virkne uzņēmumu, ar kuriem turpinot IML, LVM pārkāpj konkurences tiesības. Šie uzņēmumi ir: PATA Saldus ar veseliem četriem līgumiem, PATA Strenči ar diviem, Metsa Forest ar diviem, KREBSAR ar diviem un BERIVS ar vienu. IML pārveides procesā piedalījās PATA Saldus ar visiem četriem līgumiem un Metsa Forest ar vienu līgumu. Pārējiem minētajiem palika nepārveidoti līgumi. Pēc vairākkārtējas IML pārveides posma, tagad PATA Saldus IML būs spēkā līdz 2071. gada, bet Metsa Forest līdz 2072. gadam!!! Dažiem LVM burtiski uzdāvina pensiju fondu paaudžu paaudzēs.

KP vēstulē norādīja, ka KL 3. panta otrajā daļā ir noteikts kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, pienākums ir savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Savukārt, KL 14’ panta pirmā daļa aizliedz kapitālsabiedrībām, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Proti LVM kā 100% valstij piederošam uzņēmumam, pastāv, konkurences neitralitātes pienākums.

60% no koksnes PATA iegūst bez konkurences

PATA gadījumā šie – atšķirīgie un labvēlīgie spēles noteikumi – radīja situāciju, kurā laika periodā no 2020. gada līdz 2024. gadam PATA Saldus ieguva vidēji 60.6% apaļo kokmateriālu IML ceļā, savukārt PATA Jēkabpils – 58.1%. Redzot šos apjomus, jautājums – vai PATA grupa spētu nodrošināt elementāru rentabilitāti vai pelnītspēju, ja tai nebūtu regulāri piešķirta visu mūsu Latvijas iedzīvotāju nauda atlaižu veidā, iegūst reālus apveidus.

Skandalozākais ir fakts, ka IML ir tikai PATA Saldus, taču nezināmu iemeslu dēļ, LVM, pretēji savām interesēm, to attiecina arī uz Pata Jēkabpils. Ja esošu līgumu paildzināšanu, kam pazudusi jēga no LVM puses, var ielikt kaitniecisku darījumu plauktā, tad atdot zāģbaļķus par pusvelti bez jebkāda juridiska un saimnieciska pieseguma ir atklāta zādzība. Nevienam citam uzņēmuma Latvijā nav šāda privilēģija.

KP vēstulē norāda, ka tiem potenciālajiem un esošajiem LVM partneriem, kas nav IML turētāji, jāpiedalās un jākonkurē LVM korganizētajās izsolēs, lai iegādātos apaļos kokmateriālus, un tiem nav iespējams gūt labumu ļoti ilgā termiņā no garantētām tehnoloģiskajām iespējām un vajadzībām atbilstošu apaļo kokmateriālu piegādēm.

Godīgas konkurences apstākļos, IML būtu jāiznīkst LVM un mūsu visu labākajās interesēs, taču noticis ir tieši pretējais. Lai gan kopējais LVM realizētais skujkoku II šķiras zāģbaļķu apjoms 2014. – 2024. gada periodā pieauga par 4.3% salīdzinājumā ar 2010.- 2013.gadu  periodu, izsoļu veidā pieejamais skujkoku II šķiras zāģbaļķu apjoms samazinājies par 12.6%. Skaidrs, ka pieagusī starpība aizgājusi IML pieauguma virzienā.

Kampaņa pret Konkurences Padomi

Lai gan vēstules saņēmēji bija LVM un ZM, tās saturs jau pāris nedēļas pēc izsūtīšānas noplūda galvenajam apdraudētajam Uldim Mierkalnam un tas sāka nomelnošanas kampaņu pret Konkurences Padomes vadītājas tobrīd pienākumu izpildītāju bet tagad vadītāju Ievu Šmiti. Tas tikai parāda kādi “sabiedrības interesēs darbojošies patrioti” strādā abās iepuvušajās institūcijās. Šis apgalvojums, protams, neattiecās uz visiem darbiniekiem, noplūdei pietiek ar dažiem atbildīgos amatos esošiem.

Kā interesēs strādā Armands Krauze?

Saņemot vēstuli Zemkopības Ministrija valsts sekretāra un kapitāla daļu turētāja personā uzdeva LVM padomes priekšsēdētājai Zanei Driņķei sagatavot detalizētus un hronoloģiskā secībā izvērstu skaidrojums par pārkāpumu rašanās cēloņiem, sarakstu ar spēkā esošajiem IML un pārveides procesā esošajiem līgumiem, kā arī laušanas noteikumiem. ZM prasīja arī iesaistītās amatpersonas, precīzus aprēķinus.

Un, visbeidzot ZM lūdza izvērstu informāciju par to, kā LVM ikdienā ievēro un nodrošina LR Generālprokuratūras prokurora vēl 2022. Gada 28. cecembra brīdinājumā Nr. N-131-2022-00897 norādīto pārkāpumu novēršanu. Šo arī bija norādījusi Konkurences padome.

Atbildot Zane Driņķe sagatavoja 24 lappuses bezjēdzīga teksta aprakstot scenārijus un sekas, kuru kopsaucējs ir neko mainīt nevaram, jo riski, riski, riski. Jautājums, kurš Zanei Driņķei liek rīkoties pretēji tam, kā būtu jārīkojas krietnam un rūpīgam saimniekam, kā tas attiecinot arī uz padomes locekļiem teikts Latvijas Republikas komerclikumā?

Šo cilvēku sauc Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš, būdams Mierkalna uzpirkts, pārkāpjot jebkurus korporatīvās pārvaldības standartus, diktē LVM padomei un valdei kā radīt zaudējumus LVM un samazināt resursu cenu zem tirgus vērtības. Krauze arī apzināti kavē LVM un Zemkopības ministrijas sadarbību ar Konkurences padomi un liek no tās izvairīties!

Kokapstrādes nozarei beidzot gana

KP rakstītā vēstule noplūda arī kokrūpniecības nozares uzņēmumiem. Tā izraisīja skandālu. Īpašu neapmierinātību izrādīja biedri, kuri atšķirībā no PATA patiešām bija ieguldījuši Latvijā būtiskas investīcijas, taču tiem nebija pieejami šādi, īpaši labvēlīgi noteikumi. Notikušais un LVM rīcībā diskrimējot ieguldītājus ir pienācīgs pamats nākotnes investīciju strīdiem starptautiskajā juridiskajā telpā.

Šī gada 6. oktobrī biedru spiediena ietekmē Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija (LKRTA) tās izpilddirektora Kristapa Klausa personā rakstīja vēstuli (Skat. LKRTA vēstule) LVM un Konkurences padomei, ka “ka  uzskata, ka IML pārveides process nav jāturpina” un norādīja uz aktuāliem tiesvedības draudiem, ja tas netiks darīts. Šī nav pirmā šāda vēstule. Iepriekšējā tika rakstīta pērnā gada nogalē, taču brīnums nenotika un ministrs Krauze to noignorēja.

IML kā konkurenci ierobežojoša rīka izmantošana ir vainojama tajā, ka Latvijas kokapstrādē neienāk jauni investori ar mūsdienīgu pieeju. LVM arī nepublicē caurskatāmu statistiku par mežistrādes apjomiem – kas, par cik, kādos periodos ir pārdots, jo tad varētu uzdot jautājumus, kāpēc daudz kas ir “aizlaists” bez izsolēm par brīnumlabu cenu. Par apkaunojumu LVM, pat Baltkrievijā mežistrādes statistika ir publiska, nerunājot par Lietuvu un Igauniju.
Līdzīgi rīkojās LDDK, kura ģenerāldirektora Kaspara Gorkša personā š.g. okrobrī aicināja Zemkopības ministriju kā LVM akciju turētāju izvērtēt spēkā esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un nodrošināt, lai turpmākā LVM komercprakse pilnībā atbilstu konkurences neitralitātes, caurskatāmības un labas pārvaldības principiem, tā stiprinot uzņēmējdarbības vidi un investoru uzticību Latvijas meža nozarei. (Skat. LDDK vēstule)

Arī neatkarīgs advokātu biroja Spīgulis & Kukainis viedoklis, kuru LDDK paludza sagatavot, saredz, ka  “ilgtermiņa mežistrādes līgumus Konkurences padome šobrīd, visticamāk, kvalificētu kā konkurences neitralitātes pārkāpumu KL 14.¹ panta izpratnē, radot atsevišķiem tirgus dalībniekiem konkurences priekšrocības” (skat. viedoklis lgtermiņa līgumi)

Ir pienācis pēdējais brīdis pārtraukt vienam nekaunīgam neko neradošam tirgus spēlētājam radīt īpaši labvēlīgus noteikumus uz Latvijas sabiedrības un citu tirgus spēlētāju rēķina. Citādāk nu jau publiski eksponētie Konkurences likuma pārkāpumi radīs nopietnas sekas visiem, tostarp Latvijas valstij!

---

Pirms pārdesmit gadiem Latvijā lielu skandālu izraisīja 3 miljonu latu zādzība no Latvenergo. Savukārt, 2024. gadā noziedzīga grupa kāda Ulda Mierkalna vadībā ar Ministru Kabineta līdzdalību nozaga 30 mijonus Euro no valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži un šai zādzībai priekškars paveras tikai tagad. Otri 30 miljoni Euro tiek nozagti te un tagad – 2025. gadā – Krievijas iebrukuma apstākļos Ukrainā ceturtaja gadā, kad valdība itkā savelk jostas aizsardzībai un veselības aprūpei. Premjerministres Evikas Siliņas š.g. septembrī teiktie vārdi “Kolēģu apetīte ir gana liela…” iegūst citu, ļoti skumju nozīmi. Viens no apetītlīgajiem zagļiem ir viņas kabineta ministrs Armands Krauze, bet Ministru Kabinets viņas vadībā zādzību iespējoja. Kā tas īsti notika?

2022. un jo īpaši 2023. gadā Krievijas iebrukuma Ukrainā iespaidā kokapstrādes produktu noieta tirgi Eiropā stipri sabremzējās. Tā ietekmē samazinājās uzņēmumu peļņa un bija tādi, kuri iekļuva zaudējumu zonā. Piedāvājam pētījumu, kurā secīgi iziesim cauri katram zādzības solim minot konkrētus vainīgos. Pētījums saturēs lejuplādējamus dokumentus un atsevišķu fragmentu attēlus.

Paši pūta, paši dega

Tas nevarēja būt īpašs pārsteigums, jo lauvas tiesa vietējo uzņēmumu ražo neko vairāk par granulām vai dēļiem, kuri kā zemas pievienotās vērtības produkti slikta tirgus apstākļos ātri kļūst nekonkurētspējīgi. Nesekojot konjunktūrai šie uzņēmumi pārsolīja Latvijas Valsts mežu (LVM) izsolēs un vienu brīdi attapās, ka ir nosolījuši resursu piegādi par nekonkurētspējīgu cenu, jo par viņu ražotajiem dēļiem, brusām, granulām un citiem produktiem pircējs veco cenu vairs nebija gatavs maksāt. Savas alkatības dēļ paši aizgāja mīnusos.

Grūtākā kā citi situācijā sevi bija iedzinis kāds uz maksātnespējas robežas balansējošs uzņēmējs Uldis Mierkalns, kura biznesa loģika un sekmes līdz šim bija balstījušās uz sētas durvju pieeju LVM un spēju izkrāpt vērtīgāku resursu maksājot par to lētāka resursa cenu. Lasītājs atcerēsies kā 2020. gadā Mierkalns maksāja LVM par lētāko tehnisko koksni, kura Liepājas ostā pēkšņi pārvērtās ievērojami dārgākajā papīrmalkā un uz valsts rēķina viņam deva nelikumīgu virspeļņu. LVM dīvainais aklums kā šajā tā arī citos gadījumos bija balstīts Mierkalna tukšajos solījumos uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu, kura pat skiču projekta līmenī nav tapusi vēl šodien.

Paša nesaimnieciskuma radīto zaudējumu, apšaubāmās reputācijas kā arī vairāko kriminālprocesu dēļ, lielā četrinieka bankas Mierkalna uzņēmumiem Pata ir atteikušas kredītlīnijas. Tāpēc viņu vēl jo vairāk sasēja ilgtermiņa saistības pret LVM, kuras nācās pildīt arī tad, kad tirgus bija lejā. Lai izglābtos, kustēties vajadzēja steigšus.

Zādzības plāns

Mierkalns izdomaja, ka glābjot viņu, visai kokastrādes nozarei vai vismaz atsevišķiem uzņēmumiem jāpiesavinās iespēja runāt kokrūpniecības nozares vārdā un jārada iespaids, ka nozarei draud vismaz katastrofa. Tad vecajās labajās tradīcijās jādodās pie LVM un valdības izdīkt palīdzība. Palīdzība būtu iespēja atteikties no pašu nosolītās cenas un kārtējo reizi “iešņākt nāsīs” valsts resursu zem tirgus vērtības. To viņš viens izdarīt nevarēja, vajadzēja līdzdalībniekus, kuri katrs shēmā varētu pielikt gabaliņu puzles. 

Tādēļ Mierkalns uzrunāja uzņēmējus, par kuru apetīti un atvērtību kriminālas dabas risinājumiem, kopīgi izkrāpjot resursus, viņam bija zināšanas un agrāka pieredze. Pēc pāris sazvaniem savācās nākamās noziedzīgās grupas kodols, kurā ietilpa šādu uzņēmumu: AKZ, BSW Latvia, Gaujas Koks, Pata Jēkabpils, Krauzers, Kurekss, Pata Saldus, Piebalgas, Rettenmeier Baltic Timber, Silpec, Smiltene Impex, Stora Enso Latvija, Vika Wood, Vudlande, vadītāji (turpmāk – noziedzīgā grupa). Mierkalna pamudināta noziedzīgā grupa vienojās, ka “nozare” spiedīs uz slikto konjunktūru pasaulē skujkoku tirgus zāģmateriālos, zviedru zāģētavu aso konkurenci, to ka Latvijas zāģētavas bankrotēs un darbinieku tukstoši paliks uz ielas badā. Ja visi, lai arī vairumā gadījumu bez iemesla, bļaus unisonā, LVM un valdībai būs iemesls  “nabaga uzņēmējos” ieklausīties. Tāds bija sazvērnieku aprēķins.

Kristapa Klausa meli

Visi noziedzīgās grupas dalībnieki ir biedri Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Taču būtiski atzīmēt, ka ne visi asociācijas biedri darbojās arī noziedzīgajā grupā, ārpusē palika godīgie tirgus spēlētāji. 2023. gada otrajā pusē grupa nolīga Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekli Kristapu Klausu speciālam darbiņam — lai tas palīdz organizēt spiedienu uz LVM un valsts kapitālsabiedrība no grupas uzņēmumiem neprasa to nosolītās, juridiski saistošās summas, bet atdod 2. šķiras skujkokus par stipri zemāku cenu.

Divas nozari pārstāvošas asociācijas rakstīja vēstules (Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija /28.09.2023. Nr. 6/09-023/ un Latvijas Kokrūpniecības federācija /13.10.2023. Nr. 1-10/2023/) LVM un lūdza pārskatīt jau notikuši izsoļu rezultātā noslēgtos ilgāka termiņa skuju koku II šķiras zāģbaļķu līgumus un koriģēt LVM izsolēs zāģētavu nosolītās summas uz leju. Lai arī pašu uzņēmumi bija vainīgi pie pārsolīšanas un atlaidēm iemesla nebija, nosūtīto vēstuļu saturs bija kareivīgs – valstij “jānāk pretīm” un jāļauj bez soda atkāpties no pašu nosolītā un jāpiedāvā “konkurētspējīga cena”. 

LVM atbildes vēstulē (skat. dokumentu Nr 1.) piedāvāto rīcību noraidīja, norādot, ka LVM ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas un novērošanas likums, Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un Konkurences likums. Skaidrs, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un pārējā valde nevēlējās sēdēt aiz restēm “glābjot ierindnieku Mierkalnu”. Atteikums arī tika pamatots arī ar iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Vēstules noslēgumā LVM gan sniedza glābšanas roku un pieminēja, ka risinājums varētu būt, ja Ministru Kabineta kompetences ietvaros tiek izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis – ārkārtas situācija. Zemāk ieskats vēstules fragmentos.

---

---

Lai panāktu iespaidu par “ārkārtas situāciju” Kristaps Klauss uzrakstīja melīgu Zemkopības Ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu” (skat. dokumentu Nr 2.). Tajā teikts, ka 2023. gadā Latvijas zāģētavas zaudējot Ziemeļvalstu zāģētavām konkurencē augsto resursu cenu dēļ un aicināja LVM tirgus stabilizācijai veikt cenu korekcijas uz leju attiecībā uz II šķiras skuju koku zāģbaļķiem. Tajā ne vārda netika teikts par noziedzīgās grupas uzņēmumu super peļņām 2020., 2021. un 2022. gados, jo tad nāktos atzīties, ka tauku, lai pārdzīvotu grūtos laikus, “nozarei” vai noziedzīgajai grupai ir vairāk kā vajag.

Nozieguma īstenotāji – Krauze, Kronbergs, Putniņš

Balstoties uz šo informatīvo ziņojumu, Ministru Kabinets 2023. gada 19. decembrī pieņēma protokollēmumu Nr. 62 (115.), ar kuru uzdod Zemkopības ministrijai kā LVM akciju turētājai nodrošināt, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri akciju sabiedrība Latvijas valsts meži skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas akciju sabiedrības Latvijas valsts meži īstermiņa pārdošanas procedūrā. Pēc būtības šis lēmums pavēra atkāpšanās iespēju no līgumsaistībām un cenu korekciju uz leju. Protokollēmumu gatavoja Zemkopības Ministrija, konkrētāk ministrs Armands Krauze un valsts sekretārs Raivis Kronbergs. (Šī pati noziedzīgā grupa 2023. gada sākumā bija uzrunājusi iepriekšējo ministru Didzi Šmitu, bet tas, saprazdams, ko šis piedāvājums viņam nozīmē, atteica.) 

Ministri, kuri šo lēmumu pieņēma, nevar tēlot, ka ir piemuļķoti, jo bija pieejams arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinums par ZM informatīvo ziņojumu, kurā VARAM atsaucās uz meža nozares eksporta ieņēmumu nebijušu rekordu 2022. gadā, kas liek apšaubīt “nozares glābšanas” nodoma patiesumu. Pats Ministru Kabineta protokollēmumu Nr. 62 (115.), šī pētījuma veicējiem nav pieejams, taču precīza atsauce uz tā tekstu ir VARAM atzinumā. (Skat. dokumentu Nr. 3.) Zemāk ieskats atzinuma fragmentos (arī MK protokollēmmuma teksts).

---

MK lēmuma iespaidā 2023. gada 29. decembrī LVM ārkārtas akcionāru sapulcē ar darba kārtības vienīgo punktu “Par 2023. gada 19. decembra MK sēdē pieņemto lēmumu un turpmāko rīcības plānu” pieņēma lēmumu indeksēt nosolītās II šķiras skuju koku cenas uz leju atsevišķiem tirgus dalībniekiem atbilstoši lēmumam pievienotajam sarakstam (noziedzīgajai grupai) 2024. gada 1. un 2. ceturkšņos. Tāds pats MK lēmums un izrietošs LVM akcionāra lēmums tika pieņemts atkārtoti 2024. gada jūnijā attiecinot to uz 2024. gada 3. un 4. ceturksni. 

(Skat. dokumentu Nr. 4.)

---

---

ZM pati atzīst zaudējumus!

Jau pusgadu vēlāk – 2024. gada vidū tapušā jaunā Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā skaidri un gaiši ir teikts, ka šī “korekcija”, kā viņi smalkā vārdā to nosauc, LVM peļņu 2024. gada 1. ceturksnī samazināja par aptuveni 7.5 miljoniem Euro (Skat. dokumentu Nr. 5.). 

Tātad, MK atkārtotais lēmums par 3. un 4. ceturksni tika pieņemts zinot, ka tas LVM, tātad valstij kā akcionāram nes tiešus zaudējumus 7.5 milj. Eur ceturksnī vai 30 miljonus Eur gadā. Šī atkārtotā zādzības legalizācija visaugstākajā līmenī notika laikā, kad Latvijā jau ļoti nopietni sāka runāt par vajadzību taupīt valsts aizsardzības nodrošināšanai pret agresīvo kaimiņvalsti. Pilna apmēra karš Ukrainā jau gāja otro gadu pēc kārtas! Pieņemot atkārtotu lēmumu, Ministru Kabineta locekļiem skaidri un gaiši saskatāmās pašu akceptētas rīcības sekas, vai zādzības iespējošana, neizraisīja nekādu pretestību.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, LVM peļņa 2024. gadā strauji nokritās no 220 miljoniem Euro uz 150 miljoniem. 30 miljoni Euro no šī krituma ir tiešs notikušās zādzības rezultāts. 

Informācija liecina, ka zādzība pēc šīs shēmas turpinās arī 2025. gadā, par ko turpinām apkopot faktus.

Bet vai bija ārkārtas situācija?

2023. gads tiešām kokrūpniecības nozarē nebija izcils. Noziedzīgās grupas uzņēmumu kopējie zaudējumi pārsniedza 6,6 miljonus Euro. Tomēr āķis slēpās citur – vismaz trīs iepriekšējie gadi lielākai daļai no noziedzīgās grupas zāģētavām bija vienkārši fantastiski. To kopējā peļņa 2020. gadā bija 48 miljoni Eur, 2021. gadā gluži kā bankām – 201 miljons Euro, bet 2022. gadā – 102 miljoni Eur. Tātad 2023. gadā (kad bija jāglābj no 6,6 miljonu Eur zaudējumiem) noziedzīgā grupa iesoļoja ar 351 miljonu Eur kopējo iepriekšējo triju gadu peļņu. Drīzāk tādi būtu jāglābj no liekas izšķērdības, nevis jāmet pakaļ valsts miljoni.

2024. gadā, kad noziedzīgā grupa tika pie 30 miljonu dotācijas no LVM, tās kopējā peļņa ir 54 miljoni Euro. Tas nozīmē, ka arī bez šiem 30 piešķirtajiem miljoniem pāri paliktu 24 miljoni 2024. gadā vien. Kur tieši “kokrūpniecības nozarē” bija novērojama ārkārtas situācija? Kurā vietā ārpus Kristapa Klausa meliem tieši nozare zaudēja zviedru zāģētavām?

Detalizētāks noziedzīgās grupas peļņas apmērs pa uzņēmumiem no 2020. līdz 2024. gadam skatāms šājā dokumentā.
(skat. dokumentu Nr. 6)

Jā, nozieguma iniciatora Mierkalna uzņēmumiem Pata Saldus un Pata Jekabpils apskatāmajā periodā kopējie rādītāji nekad nebija bijuši raženi, bet citi uzņēmumi bija strādājuši ievērojami sekmīgāk. Taču arī tie izlēma pievienoties Mierkalnam LVM apzagšnā. Ar šādu kopējo peļņu nozare, kura jau agrākos gados bija dāsni netieši dotēta no LVM puses, varēja viegli pārdzīvot ne tikai 6,6 miljonu Euro, bet arī ievērojami lielākus zaudējumus. Taču, kā jau bieži, peļņa tika kapitalizēta, zaudējumi – nacionalizēti.

Rezumējot – kokrūpniecības nozarē nebija ārkārtas situācija, tā nebija jāglābj (ja vien par nozari neuzskata Mierkalnu). Starp citu, Ministru Kabinets tā arī ne 2023. gadā, ne arī vēlāk nav pieņēmis lēmumu par ārkārtas situāciju kokapstrādē attiecīgajā periodā, uz kuru kā kvalificējošos apstākli norādīja LVM. Vienkārši, alkatīgi krāpnieki sadarbībā ar Ministru Kabinetu iedzīvojās uz valsts rēķina. Kolektīva valsts īpašuma zādzība notika bez jebkāda sabiedriski nozīmīga iemesla, faktiski, lai izglābtu vienu Mierkalnu no maksātnespējas. 

Sevis glābšanā Mierkalnam nebija nekas pret pat padalīties ar ārvalstu kapitāla kompanijām, no kurām kā ārzemju preciniekiem šis blēdis reklāmās vēl nesen aicināja uzmanīties vietējos mežu īpašniekus. Daļa no noziedzīgās grupas ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, ar daudzu miljardu mātes kompānijām aizmugurē un, acīmredzot, “ļoti labiem korporatīvās pārvaldības standartiem”, ja reiz šajā afērā piedalījās.

Vai vainīgie nokļūs aiz restēm?

Latvijas valsts ministru, kuri ļāva nozagt 30 miljonus Euro 2024. gadā, personās šogad turpina meklēt papildus līdzekļus aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām prioritātēm. Ja Mierkalns ir parasts zaglis, par kuru nevienam ilūziju nav, jautājums ir par Krauzi, Kronbergu, Klausu un citiem ministriem. Kā viņi skatīsies mediķu, karavīru un skolotāju acīs, zinot, ko izdarījuši? Kādu mācību valdība, atbalstot liela mēroga zādzību, sniedz pašai kokrūpniecības nozarei? Ja ir problēmas, ejam aptīrīt valsti! Kāpēc ieviest inovācijas, kāpēc uzlabot ražošanas efektivitāti, ja vienmēr tuvumā ir LVM, kur pasmelties lētu resursu un turpināt uzpirkt politiķus?

Par šo pakalpojumu Klauss nopelnīja vairāk kā Jūdasa grašus. Kā liecina Kristapa Klausa amatpersonas deklarācija, viņa lielākais ienākumu avots 2023. un 2024. gados ir Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Taču ir būtiska atšķirība, lai arī asociācijas aktivitāte šajos gados nav būtiski mainījusies, Klausa ienākumi no darba asociācijā 2023. gadā 83 903 Euro auguši uz 192 736 Euro 2024. gadā (skat dokumentu Nr. 7). Vairāk nekā skaidrs, par ko pateicībā ir šis CEO līmeņa pieaugums. Īsi pēc notikušās zādzības Raivis Kronbergs tika paausgtināts par Valsts kancelejas vadītāju, pirmo ierēdni valstī, kuram citiem ierēdņiem jābūt par paraugu. Ko par savu darbību noziedzīgajā grupā saņēma Krauze, vēsture pagaidām klusē.

Krimināltiesību advokāta pēcvārds

Pētījuma autori palūdza zināmām krimināltiesību advokātam izvērtēt pieejamos dokumentus un lūk, lasītāju uzmanībai speciālista populārs atzinums:

Zemkopības ministrijas vadība, būdama informēta par Latvijas valsts mežu negatīvo slēdzienu, uz sagrozītas informācijas pamata panāca atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēm atbilstošu, viņiem nepienākošos atbalsta sniegšanu laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz šim brīdim, kā rezultātā no valsts budžeta tika izšķērdēti vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Zemkopības ministrijas amatpersonas, darbojoties pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Komercdarbības atbalsta kontroles likumā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajam, 2023. gada decembrī nodeva Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, kurā bez objektīva pamata tika paredzēts atsevišķajiem kokrūpniecības uzņēmumiem noteikt atlaides iepriekš noslēgtajos ilgākā termiņa (3 gadi) līgumos, saskaņā ar kuriem komersanti veica Latvijas valsts mežiem samaksu par 2. šķiras skujkoku zāģbaļķu piegādēm. Piešķirot šādas nepamatotas atlaides, Latvijas valsts ir atteikusies no vairāk nekā 30 miljoniem Euro.

Ar minētajām darbībām Zemkopības ministrijas amatpersonas ne tikai sniedza nelikumīgu valsts atbalstu un izšķērdējušas valsts līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, bet arī radīja perttiesiskas priekšrocības atsevišķiem komersantiem, izkropļojot konkurenci kokrūpniecības jomā.

• Par valsts naudas līdzekļu izšķērdēšanu kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā, par ko noteikts sods līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz desmit gadiem.

• Par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, Krimināllikuma 318. panta trešā daļa noteic atbildību līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pētījuma autoru pēcvārds:

Lai arī turpmāk varētu īstenot spiedienu uz LVM un tiktu pie lētiem resursiem, Mierkalnam, Krauzem, Klausam un līdzīgajiem nav nepieciešama caurskatāma un laba korporatīvā pārvaldība Latvijas Valsts Mežos. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Klauss un co, aktīvi iestājas pret LVM akciju mazākuma kotēšanu biržā. Viņi labi saprot, ka, ienākot kādam finanšu investoram, viņu spēlītes un okšķerēšana LVM kā savā kabatā tiks atmaskotas. Latvijai ir izdevīgi LVM apsaimniekot un attīstīt visu mūsu valsts pilsoņu, nevis dažu piesūcekņu labākajās interesēs! Mierkalnu, kraužu un klausu intereses nav Latvijas sabiedrības intereses! 
Tiešī šī iemesla dēļ Latvijas Valsts Mežu akciju mazākums ir jākotē biržā – tas ir labākais iespējamais veids, kā nodrošināt šī vērtīgā īpašuma uzraudzību un stratēģiski pareizu attīstību sabiedrības kopējā uzdevumā.