Pirms pārdesmit gadiem Latvijā lielu skandālu izraisīja 3 miljonu latu zādzība no Latvenergo. Savukārt, 2024. gadā noziedzīga grupa kāda Ulda Mierkalna vadībā ar Ministru Kabineta līdzdalību nozaga 30 mijonus Euro no valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži un šai zādzībai priekškars paveras tikai tagad. Otri 30 miljoni Euro tiek nozagti te un tagad – 2025. gadā – Krievijas iebrukuma apstākļos Ukrainā ceturtaja gadā, kad valdība itkā savelk jostas aizsardzībai un veselības aprūpei. Premjerministres Evikas Siliņas š.g. septembrī teiktie vārdi “Kolēģu apetīte ir gana liela…” iegūst citu, ļoti skumju nozīmi. Viens no apetītlīgajiem zagļiem ir viņas kabineta ministrs Armands Krauze, bet Ministru Kabinets viņas vadībā zādzību iespējoja. Kā tas īsti notika?
2022. un jo īpaši 2023. gadā Krievijas iebrukuma Ukrainā iespaidā kokapstrādes produktu noieta tirgi Eiropā stipri sabremzējās. Tā ietekmē samazinājās uzņēmumu peļņa un bija tādi, kuri iekļuva zaudējumu zonā. Piedāvājam pētījumu, kurā secīgi iziesim cauri katram zādzības solim minot konkrētus vainīgos. Pētījums saturēs lejuplādējamus dokumentus un atsevišķu fragmentu attēlus.
Paši pūta, paši dega
Tas nevarēja būt īpašs pārsteigums, jo lauvas tiesa vietējo uzņēmumu ražo neko vairāk par granulām vai dēļiem, kuri kā zemas pievienotās vērtības produkti slikta tirgus apstākļos ātri kļūst nekonkurētspējīgi. Nesekojot konjunktūrai šie uzņēmumi pārsolīja Latvijas Valsts mežu (LVM) izsolēs un vienu brīdi attapās, ka ir nosolījuši resursu piegādi par nekonkurētspējīgu cenu, jo par viņu ražotajiem dēļiem, brusām, granulām un citiem produktiem pircējs veco cenu vairs nebija gatavs maksāt. Savas alkatības dēļ paši aizgāja mīnusos.
Grūtākā kā citi situācijā sevi bija iedzinis kāds uz maksātnespējas robežas balansējošs uzņēmējs Uldis Mierkalns, kura biznesa loģika un sekmes līdz šim bija balstījušās uz sētas durvju pieeju LVM un spēju izkrāpt vērtīgāku resursu maksājot par to lētāka resursa cenu. Lasītājs atcerēsies kā 2020. gadā Mierkalns maksāja LVM par lētāko tehnisko koksni, kura Liepājas ostā pēkšņi pārvērtās ievērojami dārgākajā papīrmalkā un uz valsts rēķina viņam deva nelikumīgu virspeļņu. LVM dīvainais aklums kā šajā tā arī citos gadījumos bija balstīts Mierkalna tukšajos solījumos uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu, kura pat skiču projekta līmenī nav tapusi vēl šodien.
Paša nesaimnieciskuma radīto zaudējumu, apšaubāmās reputācijas kā arī vairāko kriminālprocesu dēļ, lielā četrinieka bankas Mierkalna uzņēmumiem Pata ir atteikušas kredītlīnijas. Tāpēc viņu vēl jo vairāk sasēja ilgtermiņa saistības pret LVM, kuras nācās pildīt arī tad, kad tirgus bija lejā. Lai izglābtos, kustēties vajadzēja steigšus.
Zādzības plāns
Mierkalns izdomaja, ka glābjot viņu, visai kokastrādes nozarei vai vismaz atsevišķiem uzņēmumiem jāpiesavinās iespēja runāt kokrūpniecības nozares vārdā un jārada iespaids, ka nozarei draud vismaz katastrofa. Tad vecajās labajās tradīcijās jādodās pie LVM un valdības izdīkt palīdzība. Palīdzība būtu iespēja atteikties no pašu nosolītās cenas un kārtējo reizi “iešņākt nāsīs” valsts resursu zem tirgus vērtības. To viņš viens izdarīt nevarēja, vajadzēja līdzdalībniekus, kuri katrs shēmā varētu pielikt gabaliņu puzles.
Tādēļ Mierkalns uzrunāja uzņēmējus, par kuru apetīti un atvērtību kriminālas dabas risinājumiem, kopīgi izkrāpjot resursus, viņam bija zināšanas un agrāka pieredze. Pēc pāris sazvaniem savācās nākamās noziedzīgās grupas kodols, kurā ietilpa šādu uzņēmumu: AKZ, BSW Latvia, Gaujas Koks, Pata Jēkabpils, Krauzers, Kurekss, Pata Saldus, Piebalgas, Rettenmeier Baltic Timber, Silpec, Smiltene Impex, Stora Enso Latvija, Vika Wood, Vudlande, vadītāji (turpmāk – noziedzīgā grupa). Mierkalna pamudināta noziedzīgā grupa vienojās, ka “nozare” spiedīs uz slikto konjunktūru pasaulē skujkoku tirgus zāģmateriālos, zviedru zāģētavu aso konkurenci, to ka Latvijas zāģētavas bankrotēs un darbinieku tukstoši paliks uz ielas badā. Ja visi, lai arī vairumā gadījumu bez iemesla, bļaus unisonā, LVM un valdībai būs iemesls “nabaga uzņēmējos” ieklausīties. Tāds bija sazvērnieku aprēķins.
Kristapa Klausa meli
Visi noziedzīgās grupas dalībnieki ir biedri Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Taču būtiski atzīmēt, ka ne visi asociācijas biedri darbojās arī noziedzīgajā grupā, ārpusē palika godīgie tirgus spēlētāji. 2023. gada otrajā pusē grupa nolīga Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekli Kristapu Klausu speciālam darbiņam — lai tas palīdz organizēt spiedienu uz LVM un valsts kapitālsabiedrība no grupas uzņēmumiem neprasa to nosolītās, juridiski saistošās summas, bet atdod 2. šķiras skujkokus par stipri zemāku cenu.
Divas nozari pārstāvošas asociācijas rakstīja vēstules (Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija /28.09.2023. Nr. 6/09-023/ un Latvijas Kokrūpniecības federācija /13.10.2023. Nr. 1-10/2023/) LVM un lūdza pārskatīt jau notikuši izsoļu rezultātā noslēgtos ilgāka termiņa skuju koku II šķiras zāģbaļķu līgumus un koriģēt LVM izsolēs zāģētavu nosolītās summas uz leju. Lai arī pašu uzņēmumi bija vainīgi pie pārsolīšanas un atlaidēm iemesla nebija, nosūtīto vēstuļu saturs bija kareivīgs – valstij “jānāk pretīm” un jāļauj bez soda atkāpties no pašu nosolītā un jāpiedāvā “konkurētspējīga cena”.
LVM atbildes vēstulē (skat. dokumentu Nr 1.) piedāvāto rīcību noraidīja, norādot, ka LVM ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas un novērošanas likums, Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un Konkurences likums. Skaidrs, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un pārējā valde nevēlējās sēdēt aiz restēm “glābjot ierindnieku Mierkalnu”. Atteikums arī tika pamatots arī ar iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Vēstules noslēgumā LVM gan sniedza glābšanas roku un pieminēja, ka risinājums varētu būt, ja Ministru Kabineta kompetences ietvaros tiek izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis – ārkārtas situācija. Zemāk ieskats vēstules fragmentos.
Lai panāktu iespaidu par “ārkārtas situāciju” Kristaps Klauss uzrakstīja melīgu Zemkopības Ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu” (skat. dokumentu Nr 2.). Tajā teikts, ka 2023. gadā Latvijas zāģētavas zaudējot Ziemeļvalstu zāģētavām konkurencē augsto resursu cenu dēļ un aicināja LVM tirgus stabilizācijai veikt cenu korekcijas uz leju attiecībā uz II šķiras skuju koku zāģbaļķiem. Tajā ne vārda netika teikts par noziedzīgās grupas uzņēmumu super peļņām 2020., 2021. un 2022. gados, jo tad nāktos atzīties, ka tauku, lai pārdzīvotu grūtos laikus, “nozarei” vai noziedzīgajai grupai ir vairāk kā vajag.
Nozieguma īstenotāji – Krauze, Kronbergs, Putniņš
Balstoties uz šo informatīvo ziņojumu, Ministru Kabinets 2023. gada 19. decembrī pieņēma protokollēmumu Nr. 62 (115.), ar kuru uzdod Zemkopības ministrijai kā LVM akciju turētājai nodrošināt, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri akciju sabiedrība Latvijas valsts meži skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas akciju sabiedrības Latvijas valsts meži īstermiņa pārdošanas procedūrā. Pēc būtības šis lēmums pavēra atkāpšanās iespēju no līgumsaistībām un cenu korekciju uz leju. Protokollēmumu gatavoja Zemkopības Ministrija, konkrētāk ministrs Armands Krauze un valsts sekretārs Raivis Kronbergs. (Šī pati noziedzīgā grupa 2023. gada sākumā bija uzrunājusi iepriekšējo ministru Didzi Šmitu, bet tas, saprazdams, ko šis piedāvājums viņam nozīmē, atteica.)
Ministri, kuri šo lēmumu pieņēma, nevar tēlot, ka ir piemuļķoti, jo bija pieejams arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinums par ZM informatīvo ziņojumu, kurā VARAM atsaucās uz meža nozares eksporta ieņēmumu nebijušu rekordu 2022. gadā, kas liek apšaubīt “nozares glābšanas” nodoma patiesumu. Pats Ministru Kabineta protokollēmumu Nr. 62 (115.), šī pētījuma veicējiem nav pieejams, taču precīza atsauce uz tā tekstu ir VARAM atzinumā. (Skat. dokumentu Nr. 3.) Zemāk ieskats atzinuma fragmentos (arī MK protokollēmmuma teksts).
MK lēmuma iespaidā 2023. gada 29. decembrī LVM ārkārtas akcionāru sapulcē ar darba kārtības vienīgo punktu “Par 2023. gada 19. decembra MK sēdē pieņemto lēmumu un turpmāko rīcības plānu” pieņēma lēmumu indeksēt nosolītās II šķiras skuju koku cenas uz leju atsevišķiem tirgus dalībniekiem atbilstoši lēmumam pievienotajam sarakstam (noziedzīgajai grupai) 2024. gada 1. un 2. ceturkšņos. Tāds pats MK lēmums un izrietošs LVM akcionāra lēmums tika pieņemts atkārtoti 2024. gada jūnijā attiecinot to uz 2024. gada 3. un 4. ceturksni.
ZM pati atzīst zaudējumus!
Jau pusgadu vēlāk – 2024. gada vidū tapušā jaunā Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā skaidri un gaiši ir teikts, ka šī “korekcija”, kā viņi smalkā vārdā to nosauc, LVM peļņu 2024. gada 1. ceturksnī samazināja par aptuveni 7.5 miljoniem Euro (Skat. dokumentu Nr. 5.).
Tātad, MK atkārtotais lēmums par 3. un 4. ceturksni tika pieņemts zinot, ka tas LVM, tātad valstij kā akcionāram nes tiešus zaudējumus 7.5 milj. Eur ceturksnī vai 30 miljonus Eur gadā. Šī atkārtotā zādzības legalizācija visaugstākajā līmenī notika laikā, kad Latvijā jau ļoti nopietni sāka runāt par vajadzību taupīt valsts aizsardzības nodrošināšanai pret agresīvo kaimiņvalsti. Pilna apmēra karš Ukrainā jau gāja otro gadu pēc kārtas! Pieņemot atkārtotu lēmumu, Ministru Kabineta locekļiem skaidri un gaiši saskatāmās pašu akceptētas rīcības sekas, vai zādzības iespējošana, neizraisīja nekādu pretestību.
Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, LVM peļņa 2024. gadā strauji nokritās no 220 miljoniem Euro uz 150 miljoniem. 30 miljoni Euro no šī krituma ir tiešs notikušās zādzības rezultāts.
Informācija liecina, ka zādzība pēc šīs shēmas turpinās arī 2025. gadā, par ko turpinām apkopot faktus.
Bet vai bija ārkārtas situācija?
2023. gads tiešām kokrūpniecības nozarē nebija izcils. Noziedzīgās grupas uzņēmumu kopējie zaudējumi pārsniedza 6,6 miljonus Euro. Tomēr āķis slēpās citur – vismaz trīs iepriekšējie gadi lielākai daļai no noziedzīgās grupas zāģētavām bija vienkārši fantastiski. To kopējā peļņa 2020. gadā bija 48 miljoni Eur, 2021. gadā gluži kā bankām – 201 miljons Euro, bet 2022. gadā – 102 miljoni Eur. Tātad 2023. gadā (kad bija jāglābj no 6,6 miljonu Eur zaudējumiem) noziedzīgā grupa iesoļoja ar 351 miljonu Eur kopējo iepriekšējo triju gadu peļņu. Drīzāk tādi būtu jāglābj no liekas izšķērdības, nevis jāmet pakaļ valsts miljoni.
2024. gadā, kad noziedzīgā grupa tika pie 30 miljonu dotācijas no LVM, tās kopējā peļņa ir 54 miljoni Euro. Tas nozīmē, ka arī bez šiem 30 piešķirtajiem miljoniem pāri paliktu 24 miljoni 2024. gadā vien. Kur tieši “kokrūpniecības nozarē” bija novērojama ārkārtas situācija? Kurā vietā ārpus Kristapa Klausa meliem tieši nozare zaudēja zviedru zāģētavām?
Detalizētāks noziedzīgās grupas peļņas apmērs pa uzņēmumiem no 2020. līdz 2024. gadam skatāms šājā dokumentā.
(skat. dokumentu Nr. 6)
Jā, nozieguma iniciatora Mierkalna uzņēmumiem Pata Saldus un Pata Jekabpils apskatāmajā periodā kopējie rādītāji nekad nebija bijuši raženi, bet citi uzņēmumi bija strādājuši ievērojami sekmīgāk. Taču arī tie izlēma pievienoties Mierkalnam LVM apzagšnā. Ar šādu kopējo peļņu nozare, kura jau agrākos gados bija dāsni netieši dotēta no LVM puses, varēja viegli pārdzīvot ne tikai 6,6 miljonu Euro, bet arī ievērojami lielākus zaudējumus. Taču, kā jau bieži, peļņa tika kapitalizēta, zaudējumi – nacionalizēti.
Rezumējot – kokrūpniecības nozarē nebija ārkārtas situācija, tā nebija jāglābj (ja vien par nozari neuzskata Mierkalnu). Starp citu, Ministru Kabinets tā arī ne 2023. gadā, ne arī vēlāk nav pieņēmis lēmumu par ārkārtas situāciju kokapstrādē attiecīgajā periodā, uz kuru kā kvalificējošos apstākli norādīja LVM. Vienkārši, alkatīgi krāpnieki sadarbībā ar Ministru Kabinetu iedzīvojās uz valsts rēķina. Kolektīva valsts īpašuma zādzība notika bez jebkāda sabiedriski nozīmīga iemesla, faktiski, lai izglābtu vienu Mierkalnu no maksātnespējas.
Sevis glābšanā Mierkalnam nebija nekas pret pat padalīties ar ārvalstu kapitāla kompanijām, no kurām kā ārzemju preciniekiem šis blēdis reklāmās vēl nesen aicināja uzmanīties vietējos mežu īpašniekus. Daļa no noziedzīgās grupas ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, ar daudzu miljardu mātes kompānijām aizmugurē un, acīmredzot, “ļoti labiem korporatīvās pārvaldības standartiem”, ja reiz šajā afērā piedalījās.
Vai vainīgie nokļūs aiz restēm?
Latvijas valsts ministru, kuri ļāva nozagt 30 miljonus Euro 2024. gadā, personās šogad turpina meklēt papildus līdzekļus aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām prioritātēm. Ja Mierkalns ir parasts zaglis, par kuru nevienam ilūziju nav, jautājums ir par Krauzi, Kronbergu, Klausu un citiem ministriem. Kā viņi skatīsies mediķu, karavīru un skolotāju acīs, zinot, ko izdarījuši? Kādu mācību valdība, atbalstot liela mēroga zādzību, sniedz pašai kokrūpniecības nozarei? Ja ir problēmas, ejam aptīrīt valsti! Kāpēc ieviest inovācijas, kāpēc uzlabot ražošanas efektivitāti, ja vienmēr tuvumā ir LVM, kur pasmelties lētu resursu un turpināt uzpirkt politiķus?
Par šo pakalpojumu Klauss nopelnīja vairāk kā Jūdasa grašus. Kā liecina Kristapa Klausa amatpersonas deklarācija, viņa lielākais ienākumu avots 2023. un 2024. gados ir Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Taču ir būtiska atšķirība, lai arī asociācijas aktivitāte šajos gados nav būtiski mainījusies, Klausa ienākumi no darba asociācijā 2023. gadā 83 903 Euro auguši uz 192 736 Euro 2024. gadā (skat dokumentu Nr. 7). Vairāk nekā skaidrs, par ko pateicībā ir šis CEO līmeņa pieaugums. Īsi pēc notikušās zādzības Raivis Kronbergs tika paausgtināts par Valsts kancelejas vadītāju, pirmo ierēdni valstī, kuram citiem ierēdņiem jābūt par paraugu. Ko par savu darbību noziedzīgajā grupā saņēma Krauze, vēsture pagaidām klusē.
Krimināltiesību advokāta pēcvārds
Pētījuma autori palūdza zināmām krimināltiesību advokātam izvērtēt pieejamos dokumentus un lūk, lasītāju uzmanībai speciālista populārs atzinums:
Zemkopības ministrijas vadība, būdama informēta par Latvijas valsts mežu negatīvo slēdzienu, uz sagrozītas informācijas pamata panāca atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēm atbilstošu, viņiem nepienākošos atbalsta sniegšanu laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz šim brīdim, kā rezultātā no valsts budžeta tika izšķērdēti vairāk nekā 30 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijas amatpersonas, darbojoties pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Komercdarbības atbalsta kontroles likumā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajam, 2023. gada decembrī nodeva Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, kurā bez objektīva pamata tika paredzēts atsevišķajiem kokrūpniecības uzņēmumiem noteikt atlaides iepriekš noslēgtajos ilgākā termiņa (3 gadi) līgumos, saskaņā ar kuriem komersanti veica Latvijas valsts mežiem samaksu par 2. šķiras skujkoku zāģbaļķu piegādēm. Piešķirot šādas nepamatotas atlaides, Latvijas valsts ir atteikusies no vairāk nekā 30 miljoniem Euro.
Ar minētajām darbībām Zemkopības ministrijas amatpersonas ne tikai sniedza nelikumīgu valsts atbalstu un izšķērdējušas valsts līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, bet arī radīja perttiesiskas priekšrocības atsevišķiem komersantiem, izkropļojot konkurenci kokrūpniecības jomā.
- Par valsts naudas līdzekļu izšķērdēšanu kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā, par ko noteikts sods līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz desmit gadiem.
- Par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, Krimināllikuma 318. panta trešā daļa noteic atbildību līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pētījuma autoru pēcvārds:
Lai arī turpmāk varētu īstenot spiedienu uz LVM un tiktu pie lētiem resursiem, Mierkalnam, Krauzem, Klausam un līdzīgajiem nav nepieciešama caurskatāma un laba korporatīvā pārvaldība Latvijas Valsts Mežos. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Klauss un co, aktīvi iestājas pret LVM akciju mazākuma kotēšanu biržā. Viņi labi saprot, ka, ienākot kādam finanšu investoram, viņu spēlītes un okšķerēšana LVM kā savā kabatā tiks atmaskotas. Latvijai ir izdevīgi LVM apsaimniekot un attīstīt visu mūsu valsts pilsoņu, nevis dažu piesūcekņu labākajās interesēs! Mierkalnu, kraužu un klausu intereses nav Latvijas sabiedrības intereses!
Tiešī šī iemesla dēļ Latvijas Valsts Mežu akciju mazākums ir jākotē biržā – tas ir labākais iespējamais veids, kā nodrošināt šī vērtīgā īpašuma uzraudzību un stratēģiski pareizu attīstību sabiedrības kopējā uzdevumā.