Latvijas Valsts meži (LVM) ilgstoši bijuši izlaupīšanas objekts to interesēs, kuri zina kā iedarboties uz LVM vadību. Šajā materiālā aprakstīsim vecu krāpšanas shēmu – ilgtermiņa mežisstrādes līgumus (IML). Tie pie vērtīgiem resursiem ļauj tikt lētāk nekā tad, ja būtu jāpiedalās godīgā caurskatāmā izsolē, kā to dara citi nozares uzņēmumi. Šos Konkurences likuma pārkāpumus vēstulē LVM un Zemkopības ministrijai ir aprakstījusi Konkurences Padome (KP). KP arī aicinājusi LVM un ZM kopīgi sagatavot plānu, lai novērstu vēstulē norādīto konkurences tiesību problemātiku. Agrāk uz to vērsusi uzmanību arī prokuratūra. Taču ministrs Armands Krauze ir dziļi polituzņēmēja Mierkalna kabatā un izvairās.
IML shēmas dalībnieki vien laikā no 2020. līdz 2024. gadam bez konkurences un uz īpašiem noteikumiem tikuši pie apaļajiem kokmateriāliem vairāk kā 202 miljonu Euro vērtībā. IML shēmu līderis ir polituzņēmējs Uldis Mierkalns (PATA grupa).
Rodās jautājums – vai PATA grupa kā galvenais IML shēmu izmantotājs spētu nodrošināt elementāru rentabilitāti vai pelnītspēju, ja tai nebūtu regulāri piešķirta visu mūsu Latvijas iedzīvotāju nauda atlaižu veidā.
IML tikai ieviesti īsi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un kopš tā brīža regulāri tikuši atjaunoti un pārveidoti. Mehānisma izveidošanas brīdī to mērķis bija atbalstīt komerciālos uzņēmumus to attīstības sākumā, lai tie ieguldītu nopietnākā ražošanā, bet vēlāk šie līgumi tika regulāri atjaunoti bez jebkādas kontroles par to atbilstību cēlajam mērķim. Lai arī bija atsauces uz augstu pievienoto vērtību un atbilstību “Latvijas Bioekenomikas stratēģijai 2030”, tās tautas valodā runājot bija pupu mizas – neviens nepārbaudīja arī ieguldījumu esamību. Ja tas būtu darīts, tad atklātos visiem tāpat zināmais – tikai retais IML stipendiāts uzstādījis k-ko vairāk par videjas sarežģītības gateri, kurā zāģbalķi pārtop dēļos.
Tātad top zemas pievienotās vērtības produkts, kurš ir rentabls galvenokārt tad, kad tirgū ir liels pieprasījums vai arī, ja esi ticis pie izejvielas zem tirgus vērtības. Lēto izejvielu pieejamība uzsēdināja uzņēmumus uz IML kā uz adatas, tie vēlējās tos pārjaunot/pārveidot vēl un vēl, jo tas ir vienkāršāk nekā ieguldīt augstākā pievienotā vērtībā, jo tad pastāv riski un ja nu neizdodās? Tad jau drošāk ir atrast veidu, kā ieinteresēt LVM vadību rīkoties pretēji LVM interesēm un atdot mežu pa lēto un sēdēt uz sabiedrības dotētas adatas mūžīgi.
Valsts pretimnākšanas saņēmēji ar labu neatdarīja
IML vēsture sniedzās pirms LVM izveides un to saņēmējiem bija arī pienākumi veikt mežsaimnieciskos darbus. Tomēr dibinot LVM un nododot tās uzdevumā valsts mežu apsaimniekošanu un uzturēšanu, zuda IML partneru veikt ieguldījumus IML teritorijas uzturēšanā un attīstībā jēga. Un neviens saņēmējs arī neko nedarīja! Lai arī bez jēgas, IML palika un viegla nauda uz visu iedzīvotāju rēķina turpināja birt priviliģētu polituzņēmēju kabatās.
Šī vecā bet joprojām dzīvotspējīgā shēma un izrietoši Konkurences likuma (KL) parkāpumi ir aprakstīti ievadā minētajā Konkurences Padomes (KP) š.g. 10. jūnija vēstulē akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrijai. (skat. 1. vēstuli) Vēstulē uzskaitīti virkne uzņēmumu, ar kuriem turpinot IML, LVM pārkāpj konkurences tiesības. Šie uzņēmumi ir: PATA Saldus ar veseliem četriem līgumiem, PATA Strenči ar diviem, Metsa Forest ar diviem, KREBSAR ar diviem un BERIVS ar vienu. IML pārveides procesā piedalījās PATA Saldus ar visiem četriem līgumiem un Metsa Forest ar vienu līgumu. Pārējiem minētajiem palika nepārveidoti līgumi. Pēc vairākkārtējas IML pārveides posma, tagad PATA Saldus IML būs spēkā līdz 2071. gada, bet Metsa Forest līdz 2072. gadam!!! Dažiem LVM burtiski uzdāvina pensiju fondu paaudžu paaudzēs.
KP vēstulē norādīja, ka KL 3. panta otrajā daļā ir noteikts kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, pienākums ir savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Savukārt, KL 14’ panta pirmā daļa aizliedz kapitālsabiedrībām, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Proti LVM kā 100% valstij piederošam uzņēmumam, pastāv, konkurences neitralitātes pienākums.
60% no koksnes PATA iegūst bez konkurences
PATA gadījumā šie – atšķirīgie un labvēlīgie spēles noteikumi – radīja situāciju, kurā laika periodā no 2020. gada līdz 2024. gadam PATA Saldus ieguva vidēji 60.6% apaļo kokmateriālu IML ceļā, savukārt PATA Jēkabpils – 58.1%. Redzot šos apjomus, jautājums – vai PATA grupa spētu nodrošināt elementāru rentabilitāti vai pelnītspēju, ja tai nebūtu regulāri piešķirta visu mūsu Latvijas iedzīvotāju nauda atlaižu veidā, iegūst reālus apveidus.
Skandalozākais ir fakts, ka IML ir tikai PATA Saldus, taču nezināmu iemeslu dēļ, LVM, pretēji savām interesēm, to attiecina arī uz Pata Jēkabpils. Ja esošu līgumu paildzināšanu, kam pazudusi jēga no LVM puses, var ielikt kaitniecisku darījumu plauktā, tad atdot zāģbaļķus par pusvelti bez jebkāda juridiska un saimnieciska pieseguma ir atklāta zādzība. Nevienam citam uzņēmuma Latvijā nav šāda privilēģija.
KP vēstulē norāda, ka tiem potenciālajiem un esošajiem LVM partneriem, kas nav IML turētāji, jāpiedalās un jākonkurē LVM korganizētajās izsolēs, lai iegādātos apaļos kokmateriālus, un tiem nav iespējams gūt labumu ļoti ilgā termiņā no garantētām tehnoloģiskajām iespējām un vajadzībām atbilstošu apaļo kokmateriālu piegādēm.
Godīgas konkurences apstākļos, IML būtu jāiznīkst LVM un mūsu visu labākajās interesēs, taču noticis ir tieši pretējais. Lai gan kopējais LVM realizētais skujkoku II šķiras zāģbaļķu apjoms 2014. – 2024. gada periodā pieauga par 4.3% salīdzinājumā ar 2010.- 2013.gadu periodu, izsoļu veidā pieejamais skujkoku II šķiras zāģbaļķu apjoms samazinājies par 12.6%. Skaidrs, ka pieagusī starpība aizgājusi IML pieauguma virzienā.
Kampaņa pret Konkurences Padomi
Lai gan vēstules saņēmēji bija LVM un ZM, tās saturs jau pāris nedēļas pēc izsūtīšānas noplūda galvenajam apdraudētajam Uldim Mierkalnam un tas sāka nomelnošanas kampaņu pret Konkurences Padomes vadītājas tobrīd pienākumu izpildītāju bet tagad vadītāju Ievu Šmiti. Tas tikai parāda kādi “sabiedrības interesēs darbojošies patrioti” strādā abās iepuvušajās institūcijās. Šis apgalvojums, protams, neattiecās uz visiem darbiniekiem, noplūdei pietiek ar dažiem atbildīgos amatos esošiem.
Kā interesēs strādā Armands Krauze?
Saņemot vēstuli Zemkopības Ministrija valsts sekretāra un kapitāla daļu turētāja personā uzdeva LVM padomes priekšsēdētājai Zanei Driņķei sagatavot detalizētus un hronoloģiskā secībā izvērstu skaidrojums par pārkāpumu rašanās cēloņiem, sarakstu ar spēkā esošajiem IML un pārveides procesā esošajiem līgumiem, kā arī laušanas noteikumiem. ZM prasīja arī iesaistītās amatpersonas, precīzus aprēķinus.
Un, visbeidzot ZM lūdza izvērstu informāciju par to, kā LVM ikdienā ievēro un nodrošina LR Generālprokuratūras prokurora vēl 2022. Gada 28. cecembra brīdinājumā Nr. N-131-2022-00897 norādīto pārkāpumu novēršanu. Šo arī bija norādījusi Konkurences padome.
Atbildot Zane Driņķe sagatavoja 24 lappuses bezjēdzīga teksta aprakstot scenārijus un sekas, kuru kopsaucējs ir neko mainīt nevaram, jo riski, riski, riski. Jautājums, kurš Zanei Driņķei liek rīkoties pretēji tam, kā būtu jārīkojas krietnam un rūpīgam saimniekam, kā tas attiecinot arī uz padomes locekļiem teikts Latvijas Republikas komerclikumā?
Šo cilvēku sauc Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš, būdams Mierkalna uzpirkts, pārkāpjot jebkurus korporatīvās pārvaldības standartus, diktē LVM padomei un valdei kā radīt zaudējumus LVM un samazināt resursu cenu zem tirgus vērtības. Krauze arī apzināti kavē LVM un Zemkopības ministrijas sadarbību ar Konkurences padomi un liek no tās izvairīties!
Kokapstrādes nozarei beidzot gana
KP rakstītā vēstule noplūda arī kokrūpniecības nozares uzņēmumiem. Tā izraisīja skandālu. Īpašu neapmierinātību izrādīja biedri, kuri atšķirībā no PATA patiešām bija ieguldījuši Latvijā būtiskas investīcijas, taču tiem nebija pieejami šādi, īpaši labvēlīgi noteikumi. Notikušais un LVM rīcībā diskrimējot ieguldītājus ir pienācīgs pamats nākotnes investīciju strīdiem starptautiskajā juridiskajā telpā.
Šī gada 6. oktobrī biedru spiediena ietekmē Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija (LKRTA) tās izpilddirektora Kristapa Klausa personā rakstīja vēstuli (Skat. LKRTA vēstule) LVM un Konkurences padomei, ka “ka uzskata, ka IML pārveides process nav jāturpina” un norādīja uz aktuāliem tiesvedības draudiem, ja tas netiks darīts. Šī nav pirmā šāda vēstule. Iepriekšējā tika rakstīta pērnā gada nogalē, taču brīnums nenotika un ministrs Krauze to noignorēja.
IML kā konkurenci ierobežojoša rīka izmantošana ir vainojama tajā, ka Latvijas kokapstrādē neienāk jauni investori ar mūsdienīgu pieeju. LVM arī nepublicē caurskatāmu statistiku par mežistrādes apjomiem – kas, par cik, kādos periodos ir pārdots, jo tad varētu uzdot jautājumus, kāpēc daudz kas ir “aizlaists” bez izsolēm par brīnumlabu cenu. Par apkaunojumu LVM, pat Baltkrievijā mežistrādes statistika ir publiska, nerunājot par Lietuvu un Igauniju.
Līdzīgi rīkojās LDDK, kura ģenerāldirektora Kaspara Gorkša personā š.g. okrobrī aicināja Zemkopības ministriju kā LVM akciju turētāju izvērtēt spēkā esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un nodrošināt, lai turpmākā LVM komercprakse pilnībā atbilstu konkurences neitralitātes, caurskatāmības un labas pārvaldības principiem, tā stiprinot uzņēmējdarbības vidi un investoru uzticību Latvijas meža nozarei. (Skat. LDDK vēstule)
Arī neatkarīgs advokātu biroja Spīgulis & Kukainis viedoklis, kuru LDDK paludza sagatavot, saredz, ka “ilgtermiņa mežistrādes līgumus Konkurences padome šobrīd, visticamāk, kvalificētu kā konkurences neitralitātes pārkāpumu KL 14.1 panta izpratnē, radot atsevišķiem tirgus dalībniekiem konkurences priekšrocības” (skat. viedoklis lgtermiņa līgumi)
Ir pienācis pēdējais brīdis pārtraukt vienam nekaunīgam neko neradošam tirgus spēlētājam radīt īpaši labvēlīgus noteikumus uz Latvijas sabiedrības un citu tirgus spēlētāju rēķina. Citādāk nu jau publiski eksponētie Konkurences likuma pārkāpumi radīs nopietnas sekas visiem, tostarp Latvijas valstij!